Bezdarba līmenis Itālijā 2013. gada novembrī radīja sava veida “antirekordu”: saskaņā ar ISTAT statistikas biroja datiem 12,7% valsts iedzīvotāju nav regulāru ienākumu.
Pēc Itālijas plašsaziņas līdzekļu domām, tas ir augstākais bezdarba līmenis, kāds jebkad reģistrēts valstī, kas ir tiešs pierādījums tam, ka Itālijas valdības veiktajiem pasākumiem, lai izkļūtu no dziļas ekonomiskās lejupslīdes, nav lielas ietekmes.
Saskaņā ar ISTAT iepriekšējā mēnesī iegūtajiem datiem bezdarba līmenis Itālijā novembrī palielinājās par 0,2 procentiem. Gada laikā šis skaitlis palielinājās par 1,4 procentiem.
Novembra ziņojumā Statistikas birojs arī norādīja, ka arī jauniešu bezdarbs turpina skrupulozi censties sasniegt absolūto maksimumu.
Tajā mēnesī 41,6 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem (tas ir aptuveni 660 miljoni cilvēku) bija bez darba, savukārt oktobrī šis rādītājs bija 41,4 procenti. Nedaudz samazinājies arī nodarbinātības līmenis: pēdējā kritiena mēnesī tas bija 55,4 procenti.
Starp citu, bezdarba līmenis eirozonā novembrī arī piespieda amatpersonas atkal atgriezties pie šīs dedzīgās problēmas: novembrī 12,1 procents eirozonas iedzīvotāju atzina, ka viņiem nav pastāvīgas darba vietas, un viņu vidū bija 24,2 procenti jauniešu. Pirms gada šie dati bija attiecīgi 12,8 procenti un 23,9 procenti. Kopš 2013. gada 28. novembra vairāk nekā 28 miljoni cilvēku eirozonā bija bez darba vai bija meklēšanā. Zemākie bezdarba līmeņi reģistrēti Austrijā (4,8%), Vācijā (5,2%) un Luksemburgā (6,1%), savukārt Grieķija uzrādīja “antirekordu”: bez pastāvīga ienākumu avota bija 27,4. % iedzīvotāju.
2013. gada beigās eksperti un analītiķi ierosināja, ka ārkārtīgi augstais bezdarba līmenis ES valstīs un it īpaši Itālijā ir viens no galvenajiem personāla noplūdes iemesliem no Eiropas. Ne tik sen tika veikts pētījums, kura rezultāti parādīja, ka gandrīz 50 procenti itāļu bija gatavi pamest valsti, meklējot darbu, un patiesībā labāku dzīvi kopumā, savukārt gandrīz 46 procenti jauno profesionāļu, kas pabeiguši valsts universitātes, nestrādāja savā specialitātē. Pētniekiem arī izdevās noskaidrot, kurām valstīm itāļi dod priekšroku: Vācija, Skandināvija un Apvienotā Karaliste bija goda sarakstā.
Iegūtie dati liecina, ka dažu pēdējo gadu laikā tūkstošiem jaunu un ambiciozu cilvēku, kuri pat negrasās atgriezties mājās, ir pametuši Itāliju labāka darba meklējumos.
Un tas nav pārsteidzoši: gandrīz 47 procenti itāļu sacīja, ka viņu algas ir ārkārtīgi zemas, tāpēc vīna un saules valstī patiesībā viņiem ir maz darāmā.
Jauniešu bezdarbs ir viena no galvenajām tēmām, kurai Itālijas premjerministrs Enriko Letta pievērš īpašu uzmanību. Viņš apliecina, ka šī problēma ir jāatrisina Eiropas līmenī, uzsverot, ka tas jaunajai paaudzei dos ticību un iespēju nākotnē.
