Romas varas iestādēm jāatrod vairāk nekā 30 miljoni eiro Nero zelta mājas rekonstrukcijai, kas ir sliktā stāvoklī un varētu sabrukt jebkurā laikā.
Kādreiz šī ēka bija senās Romas spēka un bagātības simbols, bet tās godājamais vecums - 2 tūkstoši gadu - liek sevi manīt. Mūžīgās pilsētas varas iestādes saskārās ar uzdevumu atrast milzīgu summu, lai atjaunotu lielā imperatora Nero pili, kas tagad ir vesels zāļu un fresku salonu komplekss, kas atrodas Romas sirdī pretī Kolizejam.
Pirms desmitiem gadsimtu pili sāka būvēt pēc Nero rīkojuma, kurā Roma izdzīvoja briesmīgu ugunsgrēku. Tomēr imperators savu jauno dzīvesvietu neredzēja, viņš nomira četrus gadus pēc celtniecības darbu sākuma. Pils tika pamesta, vēlāk tā nodega, un tās teritorijā izpletās citas ēkas, ieskaitot Itālijas galvaspilsētas - Kolizeja “vizītkarti”. Šodien Nero "Zelta māja" slēpjas zem milzīga parka, kas ievērojami sabojā senās ēkas struktūru. Koki ieguva spēcīgas saknes, kas iznīcina ēkas jumtu, pilis sabojā arī stipras lietusgāzes, izpostot vecās sienas.
Nero pils, kurai bija jākļūst par lielāko monarha pilsētas dzīvesvietu Eiropā, sabrukšanas iespējamība gandrīz desmit gadus piespieda pilsētas varas iestādes to slēgt apmeklētājiem. Tomēr pēc tik daudziem gadiem ēkas liktenis nebija izlemts. Trešdien arheologu grupa, kā arī Itālijas Kultūras ministrija paziņoja par jauna plāna izveidi, kura mērķis ir pārtaisīt parku virs pils, noņemt simtiem tonnu zemes no tā jumta un sakņu kokus, tādējādi samazinot ēkas sabrukšanas risku un novēršot tās turpmāku iznīcināšanu. Jaunais dārzs tiks audzēts uz plānāka augsnes slāņa, kura kopējais svars nekaitēs pils tūkstošgadu sienām. Projekts ir paredzēts četriem gadiem, pēc tam apmeklētājiem atkal tiks atvērta Neirona Zelta māja.
Liekas, ka Romas varas iestādes ir atrisinājušas visas problēmas, taču vissvarīgākais ir tas, ka valdībai vienkārši nav līdzekļu projekta īstenošanai. Tāpēc arheologi mudina privātos uzņēmumus piedalīties viena no Itālijas nacionālā mantojuma objektu glābšanā. "Diemžēl valdības resursi ir ļoti ierobežoti," sacīja valsts kultūras ministrs Dario Frančesini, runājot ēkas centrā, kas varētu sabrukt tieši uz viņa galvas. "Šī ir lieliska iespēja privātiem uzņēmumiem ieguldīt izcilā projektā, kas piesaistīs sabiedrības uzmanību," viņš piebilda.
Nero, kurš bija pie varas no mūsu ēras 54 līdz 68 gadiem, plānoja uzbūvēt pili, kas kļūtu par viņa bagātības un varas simbolu. Pirms pieciem gadiem arheologiem izdevās atrast, viņuprāt, banketu zāles fragmentus, kuriem pēc senā arhitekta plāna bija paredzēts rotēt. Tieši Nero plānoja pārsteigt savus viesus. Milzīgajā zālē atradās iespaidīgs mehānisms, kas ļāva telpai lēnām griezties.
“Nero gatavojās atjaunot pašā pilsētas centrā ciemata gabalu, kur ezers izplatītos. Vēlāk to nožāvēja un tā vietā tika uzcelts Kolizejs, ”stāsta Mariarosaria Barbera, Itālijas Kultūras ministrijas speciāliste.
Pilī strādāja zinātnieki un arheologi, cerot atrast zināmu informāciju par tās īpašnieku, kurš tika raksturots kā “sadists un maniaks”. Pēc vēsturnieku domām, Nero nogalināja pats savu māti un līdz nāvei sita savu grūtnieci. Tomēr tieši zem viņa Roma tika ievērojami atjaunota pēc postošā ugunsgrēka 64 gadu laikā. "Viņam bija slikta reputācija, taču viņam bija arī dažas priekšrocības, tostarp vēlme pārvērst Romu par milzīgu metropoli," skaidroja Barbera.