Pāvests Pāvils VI, kurš vadīja katoļu baznīcu no 1963. līdz 1978. gadam, tiks beatificēts 2014. gada 19. oktobrī pēc Bīskapu sinodes.
Bijušais pontifs pāvests Pāvils VI tiks atzīts par svētītajiem šā gada oktobrī. Vatikāns atzina brīnumu, kurā piedalījās Svētā Krēsla mantinieks vairākas nedēļas pēc divu pāvestu kanonizācijas uzreiz. Kardināli un bīskapi, kas ir Kanonizācijas kongregācijas locekļi, apstiprināja, ka Pāvils VI brīnumainā kārtā dziedināja nedzimušu bērnu 2001. gadā. Kad mazuļa māte bija piektajā grūtniecības mēnesī, ārsti sacīja, ka ir liela augļa urīnpūšļa plīsuma varbūtība, iesakot sievietei veikt abortu. Tomēr topošā māte kategoriski atteicās spert šādu soli un pēc mūķenes drauga ieteikuma lūdza pāvestu Pāvilu VI. Drīz vien ārsti atkārtoti pārbaudīja pacientu un bija vienkārši pārsteigti: aprīkojums uzrādīja ievērojamu sievietes stāvokļa uzlabošanos. Bērns piedzima astotajā grūtniecības mēnesī, izmantojot ķeizargriezienu. Bet līdz šai dienai ārsti, kuri joprojām nespēj noticēt notikušajam, uzstāj, lai zēns (jau pusaudzis) regulāri iziet pilnīgas pārbaudes. Tagad no kanonizācijas to atdala tikai viens solis un viens brīnums.
Starp citu, daži avoti apgalvo, ka Pāvilu VI var saukt par svēto jau 2015. gadā.
Jautājums par pontifika iespējamo beatifikāciju Vatikānā tiek izskatīts kopš 1998. gada. Aptaujāti jau aptuveni 80 liecinieki no Milānas diecēzes, kurus pāvests Pāvils (Džovanni Batista Montini pasaulē) vadīja pirms tika atzīts par Svētā Krēsla mantinieku. Pāvests Benedikts XVI 2012. gadā parakstīja īpašu dekrētu par sava priekšgājēja "varonīgo valoritāti", tādējādi sperot pirmo soli viņa beatifikācijas labā. Šāds dekrēts ir oficiāls dokuments, kas apstiprina, ka Pāvils VI vadīja kristieša priekšzīmīgo dzīvi. Sākotnēji Vatikāna žurnālists Andrea Tornieli pieņēma, ka Montini būs svētlaimīgs jau 2013. gadā, un pašas svinības rīkos Benedikts XVI, taču Torneļa prognozes joprojām nepiepildījās.
Pāvils VI, kurš 1963. gadā vadīja lielāko daļu Vatikāna Otrās konferences, savas dzīves laikā lielu nozīmi veltīja ekumēniskā dialoga attīstībai, kā arī katedrāles pieņemto reformu īstenošanai. Viņš kļuva par pirmo pāvestu no 9. gadsimta, kurš tikās ar Jeruzalemes un Konstantinopoles patriarhiem.
Ir vērts atzīmēt, ka tikšanās ar Athenagoras patriarhu 1964. gadā bija īpaši nozīmīga: tad abi garīdznieki noņēma anatēmas no otra. Montini uzstāja arī uz sarunām ar koptu patriarhu Dženovu III un Malankaras baznīcas katoliku Baseliusu Fugenu I. 60. gadu vidū Pāvils VI palīdzēja izveidot kopēju darba grupu darbam ar Pasaules Baznīcu padomi, kā arī izveidoja Bīskapu sinodi. Montini kļuva par pirmo katoļu baznīcas vadītāju, kurš devās biznesa vizītēs uz visiem pieciem kontinentiem, saņemot segvārdu "Pope Pilgrim". Viņš apmeklēja Svēto zemi, Indiju, Portugāli, Turciju, Kolumbiju un daudzas citas valstis. Viņa pāvesta laikā Romas misalā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Jaunajā Mises kārtībā, kuru apstiprināja Pāvils, bija iekļauta nacionālo valodu lietošana, priestera turēšana misā, kas vērsta pret ticīgajiem, un daudz kas cits.
Pāvesta laikā Pāvils VI bieži kļuva par uzbrukumu mērķi, tostarp konservatīvo pārskatītajam Trenta padomei. Dažus mēnešus pirms viņa nāves Montini rīkoja svinīgu dievkalpojumu, lai godinātu mirušo Aldo Moro, kurš nomira kreisās radikālās organizācijas "Red Brigades" ("Brigate Rosse") rokās. Ir vērts atzīmēt, ka, kamēr Moreau atradās nebrīvē, pontifs atkārtoti piedāvāja sevi apmaiņā pret viņu. Pāvils VI nomira savā dzīvesvietā no sirdslēkmes 80 gadu vecumā.
