Itālijas politiķi patiešām novērtē iespējamā Krievijas un Ukrainas konflikta draudus. Itālijas Ārlietu ministrija mudināja iedzīvotājus izvairīties no ceļojumiem uz Ukrainu.
Mūsdienās vēsturiskais savienojums starp Ukrainu un saulaino Itāliju ir gandrīz aizmirsts. Pirmo reizi studenti par to uzzina renesanses stundās.
1853. gada vasarā cara Nikolajs I paziņoja par Krievijas karaspēka ienākšanu Moldovas un Valačijas Donavas apgabalos, sakot, ka viņš karavīru atsauks tikai pēc tam, kad Turcijas varas iestādes būs piekritušas visām viņa prasībām.
Tā sākās sadursmes Balkānu pussalā, kas vēlāk pārvērtās par visaptverošu karu. Iekšā Krimas karš Iesaistījās arī Anglija un Francija, un pēc tam kara laikā pievienojās Itālijas Pjemontas reģions.
1885. gada maijā Sardīnijas karalistes premjerministrs Camillo Benso di Cavour (Camillo Benso conte diCavour) uz Krimu nosūtīja 15 tūkstošus karavīru, kuri piedalījās kaujā pie Černajas upes (1855. gada augustā), demonstrējot drosmi un varonību. Un jau septembrī jaunais cars Aleksandrs II parakstīja pamieru, un Cavour Parīzes kongresā varēja izvirzīt jautājumu par neatkarību un Itālijas robežām.
Tagad ir pagājuši vairāk nekā simts gadi, un Krimas pussalā atkal izcēlās konflikts.
Pirms pāris dienām Krievijas prezidents Vladimirs Putins saņēma parlamenta atļauju ievest Ukrainā karaspēku, kas varētu nodrošināt konflikta reģionā dzīvojošo krievu drošību. Putina lēmums tika pieņemts neviennozīmīgi: Vācija un Lielbritānija nosodīja Krievijas līdera rīcību, ASV draudēja valstij ar ekonomisko izolāciju, un Ķīna pat atbalstīja tās sabiedroto.
Un ko Itālijas varas iestādes apsver saistībā ar pēdējiem notikumiem, kas notikuši Ukrainā?
Pirmkārt, ir vērts atzīmēt, ka itāļu politiķi patiešām novērtē draudus no iespējamā Krievijas un Ukrainas konflikta. Tāpēc pirms dažām dienām Itālijas Ārlietu ministrija mudināja iedzīvotājus izvairīties no ceļojumiem uz Ukrainu, kur situācija ir ārkārtīgi saspringta.
Pēc Ārlietu ministrijas datiem, šodien Ukrainā ir 27 itāļi, taču neviens no viņiem nepiekrita atgriezties dzimtenē.
Tikmēr jaunizveidotā Itālijas kabineta pārstāvji ar premjerministru Renzi pārrunāja Ukrainā notiekošos protestus un konfrontācijas ar Krieviju. Politiķi ir secinājuši, ka Krievijas īstenots Ukrainas suverenitātes pārkāpums būtu “absolūti nepieņemams”.
Renzi ministriem sacīja, ka viņš jau ir sazinājies ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Hollande, kuri arī nosodīja prezidenta Putina rīcību un pauda bažas par situāciju.
Pēc sarunām ar kolēģiem Renzi aicināja Krieviju ievērot Ukrainas suverenitāti un integritāti, kā arī “izvairīties no darbībām, kas varētu ietekmēt turpmāku krīzes saasināšanos, un visus centienus virzīt uz dialogu”. Itālijas varas iestādes arī lūdza Kijevu pielikt visas pūles, lai nodrošinātu mieru. un stabilitāte valstī saskaņā ar likumiem.
