Borgo rajons sāka savu vēsturi tālā pagātnē. Reiz tā atradās ārpus pilsētas sienām blakus kapsētai, uz kuras tika apbedīts apustulis Pēteris. Laika gaitā svētceļotāju skaits, kas ierodas no dažādām valstīm uz Pētera kapa, ir nepārtraukti palielinājies. Viņi sāka veidot kopienas, kuras sauca par skolām. Skolās tika uzcelta slimnīca un baznīca.
Viena no pirmajām šādām skolām tika uzcelta VIII gadsimtā svētceļniekiem no Saksijas. Vācu svētceļnieki sāka saukt kvartālu par "Burg", kas vēlāk pārveidojās par itāļu vārdu "Borgo".
Vairāk nekā gadsimtu kvartāls piedzīvoja pastāvīgu saracenu sagraušanu, un Leo IV pāvesta laikā tika nolemts to apņemt ar pilsētas sienu. Viņi saka, ka pats pontifs ar basām kājām svētceļnieku pavadībā gāja gar nākamajām sienām.
Tātad parādījās nocietināts apgabals, kas stiepās no Tiberas krastiem līdz Svētā Pētera bazilikai, ko ļaudis sāka dēvēt par “Lauvas pilsētu”.
Daļa no šīm vēsturiskajām sienām izdzīvoja uz ziemeļiem no Izlīguma ielas. Gar to stiepjas nocietināts koridors - Passetto -, pa kuru jebkurš pāvests briesmu gadījumā varēja brīvi evakuēties no Vatikāna uz ticamāku Svētā Eņģeļa pili.
