Pastaigājoties pa Berlīni, noteikti apskatiet Museum Island. Babilonas, Ēģiptes, Persijas, gotikas un romantisma vēsture - tas viss piecos muzejos. Ērti, muzeja kartē, jūs varat ar tām apiet pāris dienu laikā. Salā ir arī skaista katedrāle.
Muzeju sala (Museumsinsel), foto autors - Vitālijs Sosna
Muzeju sala jeb, kā to mēdz dēvēt arī par Muzeju salu (Museumsinsel), atrodas Spreeinsel salas ziemeļu pusē uz Spree upes Berlīnē. Šī ir viena no galvenajām Vācijas galvaspilsētas atrakcijām, kopš 1999. gada tā ir UNESCO vietne.
Šeit ir pieci ikoniski Berlīnes muzeji:
- Vecais muzejs (Altes muzejs),
- Jauns muzejs (Neues Museum),
- Vecā Nacionālā galerija (Alte Nationalgalerie),
- Bodes muzejs (Bodes muzejs),
- Pergamon muzejs (Pergamonmuseum).
Muzeja salas panorāma, Benreisa foto
Arī Šprēneseles salā tika uzcelta Berlīnes katedrāle, tika ierīkotas pastaigu laukumi, tika uzcelta kolonāde, kur var skatīties filmu vai koncertu, atpūsties. Caur salu iet slavenā Unter den Linden iela. Pirms Berlīnes mūra krišanas muzeju salu varēja sasniegt tikai no Austrumu Berlīnes.
Monbijoubrücke divkāršais gājēju tilts savieno salu ar abiem Spree krastiem. Tā tika uzcelta 1898.-1904. projektējis arhitekts Ernsts fon Īns. Tilta dienvidu daļa tiek izmesta virs kreisās piedurknes (Kupfergraben), bet ziemeļu daļa - virs galvenā Spree piedurknes.
Muzeju salas parādīšanās
Karalis Frīdrihs Vilhelms II 1797. gadā atbalstīja mākslas profesora un arheologa Aloizija Hirta ideju izveidot muzeju, kurā būtu mākslas darbi no senatnes un Jaunajiem laikiem. Un Frīdrihs Vilhelms III savā augstākajā dekrētā 1810. gadā lika izvietot "rūpīgi atlasītu mākslas darbu publisku kolekciju". Tā sākās Muzeju salas vēsture.
Pirmais sabiedriskais muzejs Prūsijā bija Vecais muzejs, kas uzcelts uz salas 1830. gadā.
1859. gadā tika atvērts Prūsijas Karaliskais muzejs, šodien to sauc par Jauno muzeju.
Viņiem sekoja Nacionālā galerija, kuru mūsdienās sauc par Veco Nacionālo galeriju.
1904. gadā par godu dižajam mākslas vēsturniekam un pastāvīgajam muzeja direktoram ilgus gadus tika atvērts Ķeizara Frīdriha muzejs, kuru 1956. gadā pārdēvēja par Bodes muzeju.
Un 1930. gadā tika uzcelts Pergamonas muzejs.
Katra muzeja koncepcija balstījās uz ideju saglabāt Eiropas un Āzijas kultūru mantojumu, kā arī agrāko civilizāciju arheoloģisko izrakumu artefaktus.
Otrā pasaules kara laikā muzejiem tika nodarīts liels postījums, ievērojama daļa eksponātu gāja bojā. Pārbūve ilga ilgu laiku.
Muzeju sala šodien
Muzeja salas skats no pretējās pludmales, foto
Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā abu valstu vēsturniekiem radās ievērojamas grūtības, izveidojot vienotu izdzīvojušo retumu izstādi. Tāpēc visi muzeji pārmaiņus tika rekonstruēti, kas šobrīd vēl nav pabeigts. Pēdējais palika Pergamonmuseum. Restaurācijas darbi muzeju salā valstij izmaksā pusotru miljardu eiro.
Iepazīstoties ar Berlīnes muzejiem (kopā 30), ieskaitot Muzeju salu, labāk ir paņemt Berlīnes muzeja karti (Museumspass Berlin) uz 3 dienām par 29 eiro, samazinātu par 14 eiro. Muzeju salas oficiālajā vietnē varat iegādāties biļetes un uzzināt vairāk par darba laikiem un cenām.
Muzeja sala - berlīniešu iecienītākā atpūtas vieta, vietnes dinnouti foto
Kā tur nokļūt
Dodieties pa U2 metro uz Spittelmarkt, Märkisches muzeju, Hausvogteiplatz vai Klosterstraße stacijām; U6 līnijas - līdz stacijai Friedrichstraße.
Ar tramvaju M1, M12 - līdz pieturai Am Kupfergraben; M4, M5, M6 - līdz Hackescher Markt pieturai.
Ar pilsētas vilcienu līnijām S5, S7, S9, S75 - līdz stacijai Hackescher Markt; līnijas S1, S2, S25 - uz staciju Friedrichstraße.
