Nesen veikts ES pārstāvju pētījums parādīja, ka ārzemnieki, visticamāk, atradīs darbu Itālijā nekā paši pilsoņi.
ES statistikas aģentūras (epp.eurostat.ec.europa.eu) sociologi atklāja, ka lielākā daļa no tiem, kuri piesakās darbam Itālijā, ir citu Eiropas valstu pārstāvji, savukārt paši valsts iedzīvotāji šajā ziņā ir mazāk aktīvi un mazāk veiksmīgi. Pašlaik 61,9 procenti darbspējīgu pilsoņu ir nodarbināti vīna un saules valstī.
Tikmēr eiropiešiem vairāk paveicas atrast darbu Itālijā nekā citu valstu pārstāvjiem. Piemēram, nodarbinātības līmenis ES valstu pilsoņu vecumā no 20 līdz 64 gadiem 2013. gadā bija 65,8 procenti, kas ir par 4,3 procentiem vairāk nekā citu imigrantu vidū. Šādi dati ir pretrunā ar ES standartu, saskaņā ar kuru lielākā daļa darba meklētāju nav no citām valstīm.
Runājot par citām valstīm, kas ietilpst ES, ir vērts atzīmēt, ka šeit ir nodarbināti 68,9 procenti dalībvalstu pilsoņu un 61,9 procenti imigrantu. Šī tendence ir vērojama tikai Itālijā, Čehijas Republikā, Lietuvā un Kiprā.
Kopumā eiropiešu iespējas atrast rentablu un prestižu darbu dzimtenē ir daudz lielākas nekā apmeklētājiem no citām pasaules malām. Un Eurostat atklātā statistika to apstiprina: 70,9 procenti ES pilsoņu strādā kaimiņvalstīs, savukārt strādājošo imigrantu skaits no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir 56,1 procents.
Ja mēs runājam par nesenajiem pētījumiem, kas norāda, ka ārzemniekiem ir daudz paveicamāk atrast darbu Itālijā, nevis pašiem valsts īpašniekiem, tad jāņem vērā faktori, kas varētu būtiski ietekmēt aptauju rezultātus. Uz šādiem brīžiem var attiecināt dažas detaļas, kas raksturīgas valstij, kurā tika veikts pētījums. Itālijas gadījumā tā ir problēma darbiniekiem, kuri nestrādā saskaņā ar līgumu vairāku iemeslu dēļ, kā arī problēma ar pilsonības iegūšanu no imigrantu bērniem.
Pagājušajā nedēļā tika publicēti vēl viena pētījuma rezultāti, kas parādīja, ka nākamo divdesmit gadu laikā roboti spēs aizstāt aptuveni pusi darbinieku Itālijā. Jaunākās tehnoloģijas ļauj jums izveidot robotus, kas varētu veikt dažādu specialitāšu un profilu pārstāvju darbu. Tādējādi Briselē bāzētais uzņēmums Bruegel www.bruegel.org atklāja, ka nākamo divdesmit gadu laikā 56,18 procenti darba Itālijā var tikt automatizēti. Papildus Itālijai, Rumānijai (61,93 procenti), Polijai, Bulgārijai un Grieķijai (vidēji apmēram 56 procenti katrā) tika iekļautas arī to valstu sarakstā, kurās pastāv līdzīgi nodarbinātības draudi.
Tomēr līdz šim analītiķiem ir grūti noteikt kaitējuma līmeni, kas tiks nodarīts valstīm daudzu uzņēmumu automatizācijas gadījumā. Eksperti min faktu, ka, attīstoties informācijas tehnoloģijām, parādās jaunas darba vietas un pat profesijas.
"Tehnoloģiju sasniegumi, iespējams, ievērojami mainīs darba tirgu, izraisot daudz personāla maiņu un biežu darbinieku pārkvalifikāciju," sacīja Bruegel speciālists Džeremijs Bovils. "Lai samazinātu riskus, mums vienmērīgi jāpielāgo izglītības sistēma."
Līdzīgs pētījums, kas tika publicēts pagājušā gada septembrī un paziņoja, ka uzņēmumu datorizēšana ir vislielākajā mērā pakļauta Amerikas Savienotajām Valstīm, izraisīja paniku ne tikai ASV, bet arī vairākās citās valstīs. Pētnieki modelēja visus scenārijus, ņemot vērā trīs punktus, kuros roboti varēja aizstāt pašreizējos darbiniekus: radošums, saziņa ar kolēģiem un vairākuzdevumu veikšana.
Tādējādi sociologi ir noteikuši, ka vislielākās briesmas radīs telemārketnieku, biroju darbinieku un kreditēšanas speciālistu karjera. Visuzticamākās profesijas bija: ārsts un sociālais darbinieks. Pēc šī pētījuma veikšanas ASV Bruegel eksperti nolēma tādā pašā veidā simulēt Eiropas valstu nākotni. Kopumā darba ņēmēji Ziemeļeiropā bija vairāk aizsargāti nekā dienvidu valstu pilsoņi.