Pāvests Francisks plāno atklāt daļu Vatikāna slepeno arhīvu holokausta laikā, lai noskaidrotu, kāda loma katoļu baznīcai bijusi visas tautas masveida iznīcināšanā.
Kā vēsta amerikāņu izdevums The Sunday Times, šādu informāciju žurnālistiem sniedza tuvs pāvesta draugs, argentīniešu rabīns Abrahams Skorka. Visticamāk, Francisku īpaši interesēja viena no bijušajiem draudzes vadītājiem aktivitātes Pijs XII, darbiem kas pēc pontifa teiktā ir grūti sniegt nekādu novērtējumu.
Vatikāna preses dienesta vadītājs Federiko Lambardi atzīmēja, ka pāvesta lēmumā viņš neatrada neko pārsteidzošu. Lambartijs piebilda, ka Vatikāns jau sen plāno atklāt daļu slepenas informācijas par holokaustu. Lieta ir tāda, ka nesen katoļu baznīcas galva, viņa padomnieki, kā arī citi garīdznieki nopietni apsver iespēju Pionu kanonizēt.
Lambarti ierosināja, ka klasificētie dati varētu skaidrot iepriekšminētā pontifa darbības un ļaut pašreizējam pāvestam pieņemt pareizo lēmumu.
Nesen atkārtota mirušā 1958. gadā Pija XII rīcība kritizēja un nosodīja ebreju tauta un dažādas organizācijas. 
Viņi apgalvoja, ka pāvests Pijs, kurš bija katoļu baznīcas vadītājs no 1939. līdz 1958. gadam, nenosodīja holokausta faktu, bija līdzjūtīgs nacistiem un arī nesniedza nekādu palīdzību un atbalstu vajātajiem cilvēkiem. Viedoklis, ka Pijs XII “negodīgi izturējās pret visu draudzi” ar savu nepareizo izturēšanos, radās 60. gadu vidū pēc tam, kad vācu rakstnieks Rolfs Hokhuts publicēja darbu “Pārstāvis”, kurā viņš aprakstīja, kā pontifs klusēja, vērojot masveidā vajāto ebreju iznīcināšanu.
Pirms sešiem gadiem oficiālais Vatikāns apstiprināja savu nodomu paaugstināt Piusu XII svēto pakāpē, neskatoties uz to, ka šis lēmums Izraēlā izraisīja neapmierinātības vētru.
Vajāti cilvēki apgalvoja, ka pāvests nereaģēja, kad viņam pienāca briesmīgās ziņas par holokaustu, kā arī nerīkojās, kad Romas ebreji tika nogādāti koncentrācijas nometnēs. Tomēr ir arī cita notikumu versija, saskaņā ar kuru Pijs XII aktīvi piedalījās holokausta upuru aizsardzībā un palīdzībā. Tātad 1944. gadā Romas augstais rabīns publiski pateicās pontifam par viņa darbu un jo īpaši par viņa palīdzību bēgļu patvērumā.
1955. gadā ebreju organizācijas arī izteica pateicību pāvestam un piešķīra 20 tūkstošus dolāru Vatikāna vajadzībām.
Franciska priekšgājējs pāvests Benedikts XVI, kurš pagājušajā gadā atteicās, bija pirmais pontifs, kurš uzsāka Pija kanonizācijas procesu.
Savos aicinājumos un runās Benedikts vairāk nekā vienu reizi mēģināja attaisnot bijušā baznīcas galvas rīcību, apgalvojot, ka sekojis Jēzus mācībām, izrādot līdzjūtību un atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams, kā arī tiem, kas tiek vajāti holokausta laikā, taču nepārvaramu apstākļu dēļ viņš bija spiests to darīt slepeni.
Benedikta vārdi tika apstiprināti pirms pāris gadiem, kad tika atklāta mūķenes dienasgrāmata, kura viņu vadīja Otrā pasaules kara laikā. Saskaņā ar ierakstiem, ko sieviete veikusi pirms 60 gadiem, pāvests Pijs personīgi pavēlēja vajātos ebrejus aizvest patversmē vienā no Romas klosteriem.
Pāvesta Franciska lēmums tika atbrīvots dažas dienas pirms Starptautiskās holokausta atceres dienas. Šis datums tiek svinēts katru gadu, 27. janvāris, ar ANO Ģenerālās asamblejas lēmumu kopš 2006. gada. Apvienoto Nāciju Organizācija izvēlējās šo dienu tieši tāpēc 1945. gada 27. janvārī Polijas pilsētā Aušvicā tika atbrīvota lielākā nacistu koncentrācijas nometne Aušvici-Birkenau. Pēc dažādiem avotiem, no 1941. līdz 1945. gadam tur tika nogalināti 1,4 miljoni cilvēkuieskaitot 1 miljonu ebreju.
